Dārgie draugi, nu jau dažas nedēļas kā es esmu atpakaļ Romā, lai klusajos ziemas mēnešos turpinātu rakstīt savu doktora disertāciju. Mans pētījums būs veltīts „piedzimšanai no augšienes”, par kuru runā Jēzus Jāņa evaņģēlija 3.nodaļā. Jēzus teica Nikodēmam – „jums jāpiedzimst no augšienes” – es pastāvīgi nesu šos vārdus savā sirdī un šo vārdu sakarā pēdējā laikā daudz aizdomājos par dāvanas nozīmi. Jo piedzimšana pati par sevi ir dāvana: neviens taču neizvēlas piedzimt!
Tas, kurš saņem šo dāvanu – mūžīgo dzīvi. „Mūžīgā dzīve” nav vien dzīve, kas nekad nebeigsies pēc nāves, bet gan cita – neiznīcināma – dzīves kvalitāte, ko tas, kurš tic, pieredz jau tagad. „Mūžīgā dzīve” sākas ar ticību Dieva Dēlam un arī Tēvam, kuru Viņš mums ir atklājis.
Pārdomājot dāvanas nozīmi, es vienreiz atskāru, ka arī Jēzus pēdējie vārdi no krusta „lūk, tava māte!” – tie arī ir dāvana. Marijas mātišķā klātbūtne ir Krustāsistā pēdējā (un reizē arī sākuma – dzīvības sākuma!) dāvana. Tas, ka Marija jau krusta pakājē dāvā savu mātišķību visai cilvēcei Jāņa personā, jau vēstī par augšāmcelšanos un jauno dzīvi Kristū.
Medžugorjes lūgšanas grupiņas sākumā tālajā 2006. gadā mēs katru Rožukroņa lūgšanu noslēdzām ar īsu šautru lūgšanu: Miera Karaliene, es esmu pilnībā Tavs, caur Mariju pie Jēzus. Vārdi „esmu esmu pilnīgi Tavs” nāk no Ludviga Marijas Griņjona de Monfora „Patiesa veltīšanās Marijai” lūgšanas. Tās vārdi iekrita arī svētā pāvesta Jāņa Pāvila II sirdī, kurš izvēlējās tos par sava pontifikāta moto: Totus tuus.
Totus tuus – „es esmu pilnīgi Tavs” izsaka piederību un pilnīgu paļāvību. Kristus vārdu „lūk, tava māte!” gaismā visvienkāršākā atbilde, kas izsaka nākamos evaņģēlija vārdus „un māceklis Viņu pieņēma”, ir, redzot Mariju, pateikt kā ticības apliecību – „lūk, mana Māte!”
Dārgie draugi, kad šajā oktobra mēnesī lūgsimies Rožukroni un uzlūkosim Mariju, pieņemsim Jēzus dāvanu un atkārtosim savā sirdī – „lūk, mana Māte! Lūk, mana Māte!”