Dārgie draugi, nu ir pagājis skaistais Kristus piedzimšanas svētku laiks, kas nav vien Ziemassvētku brīvdienu laiks, bet arī Baznīcas liturģiskais laiks – atsevišķs posms liturģiskā kalendāra aplī.
Ziemassvētku liturģiskais laiks salīdzinājumā ar Adventu, Lielo gavēni un Lieldienu laiku faktiski ir visīsākais liturģiskais posms. Taču savā īsumā tas ir viens no intensīvākiem laikiem, kad pēc 25.decembra seko gan Svētās Ģimenes svētki, gan Nevainīgo Bērniņu piemiņa, gan Jēzus Vārda diena, gan Jaunavas Marijas – Dieva Dzemdētājas svētki, gan Kunga Parādīšanās svētki 6.janvārī. Ziemassvētku liturģiskais laiks noslēdzas ar Kunga Kristīšanas svētkiem svētdienā pēc 6.janvāra.
Paga, paga! Taču Jēzus kristība nav mūsdienu jaundzimušo bērniņu kristība! Jēzus kristība Jordānā nav Viņa bērnības notikumu turpinājums! Tikko mēs redzējām Viņu silītē autiņos tītu, bet tagad Evaņģēlijs mums parāda trīsdesmitgadīgu vīrieti. Tieši tā, jo Baznīcas liturģiskās piemiņas nav hronoloģiskas, bet vispirms teoloģiskas! Tāpēc aiz notikuma, kad Kristus ļāva sevi atklāt Austrumu gudrajiem, jeb, pareizāk sakot, Viņš pats „parādījās” viņiem, seko Kunga kristības Jordānā piemiņa, kad Kristus „parādījās” tautai un uzsāka savu publisko darbību.
Kristus turpina sevi atklāt – tieši Epifānijas svētkos saskaņā ar senu tradīciju tika svinīgi paziņoti Lieldienu un citu svētki datumi. Vatikānā šogad tas tika dziedāts uzreiz pēc Evaņģēlija ar līdzīgiem vārdiem:
Mīļotie brāļi un māsas!
Ir parādījusies Kunga godība *
un tā vienmēr parādīsies mūsu vidū līdz Viņa atgriešanās brīdim.
Laika ritmos un notikumos mēs atceramies un izdzīvojam *
pestīšanas noslēpumus.
Visa liturģiskā gada sirds
ir krustā sistā, apbedītā un augšāmceltā Kunga Trīs Svētās dienas, *
kas vainagosies Lieldienu svētdienā 4.aprīlī.
Katru svētdienu, katras nedēļas Lieldienās,
svētā Baznīca dara klātesošu šo lielo notikumu, *
kurā Kristus uzvarēja grēku un nāvi.
Dārgie draugi, ar tikko pagājušām Kristus Dzimšanas svētku svinībām esam iegājuši ne vien Jaunajā gadā, bet arī jaunā iespējā „atcerēties notikušos pestīšanas noslēpumus”. Kaut gan mūsu cerības uz šo jauno gadu ir kautrīgas, tomēr varam būt droši par to, ka pēc šodienas atnāks rītdiena: ka rītdien atkal uzlēks saule un būs diena, „ko Kungs mums ir devis”.
Draugi, lai šo mūsu ikdienu tās nedēļu ritējumā, kurā katru svētdienu pieminām „Kristus uzvaru pār grēku un nāvi”, arī caurvij Kristus uzvaras – mūsu ticības kodola – spēks.
Publicēts 2021. g. janvāra “Dievmātes Vēstīs”