Dārgie draugi, nu ir pagājis skaistais Kristus piedzimšanas svētku laiks, kas nav vien Ziemassvētku brīvdienu laiks, bet arī Baznīcas liturģiskais laiks – atsevišķs posms liturģiskā kalendāra aplī.
Ziemassvētku liturģiskais laiks salīdzinājumā ar Adventu, Lielo gavēni un Lieldienu laiku faktiski ir visīsākais liturģiskais posms. Taču savā īsumā tas ir viens no intensīvākiem laikiem, kad pēc 25.decembra seko gan Svētās Ģimenes svētki, gan Nevainīgo Bērniņu piemiņa, gan Jēzus Vārda diena, gan Jaunavas Marijas – Dieva Dzemdētājas svētki, gan Kunga Parādīšanās svētki 6.janvārī. Ziemassvētku liturģiskais laiks noslēdzas ar Kunga Kristīšanas svētkiem svētdienā pēc 6.janvāra.
Paga, paga! Taču Jēzus kristība nav mūsdienu jaundzimušo bērniņu kristība! Jēzus kristība Jordānā nav Viņa bērnības notikumu turpinājums! Tikko mēs redzējām Viņu silītē autiņos tītu, bet tagad Evaņģēlijs mums parāda trīsdesmitgadīgu vīrieti. Tieši tā, jo Baznīcas liturģiskās piemiņas nav hronoloģiskas, bet vispirms teoloģiskas! Tāpēc aiz notikuma, kad Kristus ļāva sevi atklāt Austrumu gudrajiem, jeb, pareizāk sakot, Viņš pats „parādījās” viņiem, seko Kunga kristības Jordānā piemiņa, kad Kristus „parādījās” tautai un uzsāka savu publisko darbību.
Turpināt lasīt ““Ir parādījusies Kunga godība” – ir sācies Parastais liturģiskais laiks”