Dārgie draugi, nu jau dažas nedēļas kā es esmu atpakaļ Romā, lai klusajos ziemas mēnešos turpinātu rakstīt savu doktora disertāciju. Mans pētījums būs veltīts „piedzimšanai no augšienes”, par kuru runā Jēzus Jāņa evaņģēlija 3.nodaļā. Jēzus teica Nikodēmam – „jums jāpiedzimst no augšienes” – es pastāvīgi nesu šos vārdus savā sirdī un šo vārdu sakarā pēdējā laikā daudz aizdomājos par dāvanas nozīmi. Jo piedzimšana pati par sevi ir dāvana: neviens taču neizvēlas piedzimt!
Tas, kurš saņem šo dāvanu – mūžīgo dzīvi. „Mūžīgā dzīve” nav vien dzīve, kas nekad nebeigsies pēc nāves, bet gan cita – neiznīcināma – dzīves kvalitāte, ko tas, kurš tic, pieredz jau tagad. „Mūžīgā dzīve” sākas ar ticību Dieva Dēlam un arī Tēvam, kuru Viņš mums ir atklājis.
Pārdomājot dāvanas nozīmi, es vienreiz atskāru, ka arī Jēzus pēdējie vārdi no krusta „lūk, tava māte!” – tie arī ir dāvana. Marijas mātišķā klātbūtne ir Krustāsistā pēdējā (un reizē arī sākuma – dzīvības sākuma!) dāvana. Tas, ka Marija jau krusta pakājē dāvā savu mātišķību visai cilvēcei Jāņa personā, jau vēstī par augšāmcelšanos un jauno dzīvi Kristū.
Turpināt lasīt ““Lūk, mana Māte!””